Paplašinātā meklēšana
Meklējam staipīt.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (25):
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
- nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
- nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
- atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
- Izstaipīt kaulus Izstaipīt locekļus.
- Izstaipīt kaulus Izstaipīt locekļus.
- izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu).
- izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
- pašļaucīties Lēni pastaipīties.
- šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas).
- šļaucīties Lēni staipīties.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- gorīties Ļodzīgi kustēties. Arī staipīties.
- pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu. Pārstaipīt (2).
- izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu). Izstaipīt.
- pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu. Pārstaipīties.
- pārstīvēties Pārstaipīties.
- Pastaipīt kaulus Pastaipīt locekļus.
- izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
- izstaipīties Refl. --> izstaipīt (3).
- pastaipīties Refl. --> pastaipīt (2).
- staipīties Refl. --> staipīt (1). Tikt staipītam.
- sastīvēties Sastaipīties.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
staipīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV