izšļaucīties
izšļaucīties -slauķos, -šļaukies, -slaukās, pag. -šļaucījos; refl.; sar.
Lēni izstaipīt (augumu).
PiemēriTagad nebij jāceļas, varēja gulēt vaļējām acīm, izšļaucīties un klausīties rīta troksnī un steigā.
Avoti: 3. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi