Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
staipīgs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci).
PiemēriStaipīga masa.
2.Tāds, kas samērā viegli stiepjas (1).
PiemēriStaipīga dzija.
Avoti: