Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stadula
stadula -as, s.; vēst.
Zirgu un pajūgu novietne (pie kroga).
PiemēriCeļinieku atpūtai tika ierīkoti krogi ar iebraucamām stadulām.
  • Ceļinieku atpūtai tika ierīkoti krogi ar iebraucamām stadulām.
  • Pirms piecdesmit gadiem, kad mans tēvatēvs no Trikātes uz Rīgu trīs dienas kūlās ar zirgu, nakšņodams krogu stadulās uz salmu klājiena, tad stāsts par autokatastrofu liktos tīšām sadomāts notikums.
  • «Jāapskatās, vai vēl kāds pēc stundas nebrauks tālāk uz Rīgu,» Vilma sacīja, stadulas patumšā skatīdamās.
Avoti: 7-2. sējums