starpniecība
starpniecība -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
Piemēri..būdama Somijā vai uzņemdama viesus Rīgā, cenšos stāstīt pēc iespējas vairāk par Latviju... Man, runājot somiski, to izdarīt ir vieglāk nekā ar tulka starpniecību.
2.Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
PiemēriŠai mašīnai ir divas vārpstas, kas novietotas korpusa abos galos... Lēngaitas vārpstu griež rotora vārpsta ar reduktora starpniecību.
3.jur. Krimināltiesībās — darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
3.1.Starptautiskajās tiesībās — viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
Avoti: 7-2. sējums