starpnieks
starpnieks -a, v.
starpniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Tas, kas veic starpniecību (1).
PiemēriFinansiālu darījumu starpnieks.
2.Tas, kas veic starpniecību (2).
PiemēriKontakta vietā jeb sinapsē uzbudinājuma pārraide starp neironiem notiek ar ķīmiskas vielas jeb mediatora (starpnieka) līdzdalību.
3.jur. Tas, kas veic starpniecību (3).
PiemēriStarpnieks starptautiskā strīda izšķiršanā.
Avoti: 7-2. sējums