Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stiebrojums
stiebrojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → stiebrot. Stiebru kopums (piemēram, augu audzē).
PiemēriTīrs un blīvs stiebrojums kā pirmsjāņu rudzos. Taisni bail izkapti iekšā laist.
Avoti: 7-2. sējums