stiprība
stiprība -as, s.; parasti vsk.; tehn.
Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
PiemēriPlastmasas stiprība.
- Plastmasas stiprība.
- Auduma stiprība.
- Koksnes stiprība.
- Pārseguma stiprība.
- Stiprības robeža.
- Ja izdotos sakārtot atomus precīzās rindās, metālu stiprība pieaugtu desmitiem reižu. Tieva stieplīte tad aizstātu resnu trosi, bet plāksnītei skārda biezumā būtu tanka bruņu stiprība.
- Apdedzinot jēlizstrādājumus [no māliem] pie 900 grādu temperatūras, iegūstam tādas pašas stiprības ķieģeļus kā no Zemgales māliem.
Avoti: 7-2. sējums