stobriņš
stobriņš -a, v.
1.Dem. → stobrs.
2.Samērā tievs (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
PiemēriGraduēts stobriņš.
- Graduēts stobriņš.
- Ienācēja acīm slimnīcas laboratorijā paveras jau pazīstama aina - pipetes, stobriņi..
3.Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
PiemēriSlaukšanas iekārtā ir automātisks noslēdzējvārsts, kas aizver piena šļūteni, līdzko gadās stobriņiem nokrist no tesmeņa.
- Slaukšanas iekārtā ir automātisks noslēdzējvārsts, kas aizver piena šļūteni, līdzko gadās stobriņiem nokrist no tesmeņa.
4.Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
PiemēriSaknes vidū [pupiņām], šūnām saplūstot, izveidojas gari, tievi stobriņi, ko sauc par vadu stobriņiem.
- Saknes vidū [pupiņām], šūnām saplūstot, izveidojas gari, tievi stobriņi, ko sauc par vadu stobriņiem.
- No sarkanā āboliņa mājas bites nektāru neiegūst tāpēc, ka to snuķīši ir īsāki par āboliņa ziedu stobriņiem.
- Cepurīšu sēnes iedala lapiņu sēnēs (bērzlape, gailene, rudmiese ..) un stobriņu sēnēs (baravika, apšu beka ..).
Stabili vārdu savienojumiStobriņu sēnes.
- Stobriņu sēnes bot. — Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
Avoti: 7-2. sējums