stostīgs
stostīgs -ais; s. -a, -ā
stostīgi apst.
1.Tāds, kas stostās (1). Tāds, kurā izpaužas stāstīšanās (2).
PiemēriStostīgs zēns.
- Stostīgs zēns.
2.Tāds, kas stostās (2). Tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas. Stomīgs.
Piemēri..dzirdu viņa balsi - aizrautīgu, satraukti iekaitušu un viegli stostīgu.
- ..dzirdu viņa balsi - aizrautīgu, satraukti iekaitušu un viegli stostīgu.
- Veronika tomēr atbildēja tikpat stostīgi kā pirmīt, kad viņi pirmo reizi satikās pie mājas sliekšņa.
Avoti: 7-2. sējums