Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strēbiens
strēbiens -a, v.; sar.
1.Vienreizēja paveikta darbība → strēbt.
PiemēriViņš ar vienu strēbienu izdzēra tasi sausu.
2.Šķidrs ēdiens, arī dzēriens. Strebjamais.
PiemēriCieta maize, strēbiens šķidris [šķidrs] - Vecā māla traukā liets.
Avoti: 7-2. sējums