streņģe
streņģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
1.Ratu detaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi.
Piemēri..pakāpies uz ilkšu streņģēm, Zēns klausījās..
- ..pakāpies uz ilkšu streņģēm, Zēns klausījās..
- Ilksis izlec no streņģēm. Zirgs izjūdzas. Pasitas sāņus.
1.1.Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
Piemēri[Jānis].. nekavējoties pieveda savu zirgu pie pļaujmašīnas un sāka atritināt streņģes.
- [Jānis].. nekavējoties pieveda savu zirgu pie pļaujmašīnas un sāka atritināt streņģes.
- Nostiepās streņģes, lemesis ieslīdēja zemē un uzgrieza tumšpelēku velēnu.
Avoti: 7-2. sējums