strēbiens
strēbiens -a, v.; sar.
1.Vienreizēja paveikta darbība → strēbt.
PiemēriViņš ar vienu strēbienu izdzēra tasi sausu.
- Viņš ar vienu strēbienu izdzēra tasi sausu.
2.Šķidrs ēdiens, arī dzēriens. Strebjamais.
PiemēriCieta maize, strēbiens šķidris [šķidrs] - Vecā māla traukā liets.
- Cieta maize, strēbiens šķidris [šķidrs] - Vecā māla traukā liets.
- Viņa iznes no slietņa palielu strēbiena trauku, karotes, pusklaipu maizes.
Avoti: 7-2. sējums