strūdzinieks
strūdzinieks -a, v.
strūdziniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to.
PiemēriJēkabpils (Daugavas kreisajā krastā) sākusi veidoties 16. gadsimta otrajā pusē kā Daugavas strūdzinieku un plostnieku apmetne..
- Jēkabpils (Daugavas kreisajā krastā) sākusi veidoties 16. gadsimta otrajā pusē kā Daugavas strūdzinieku un plostnieku apmetne..
- ..tā ir Volgas strūdzinieku dziesma... tādai melodijai spārnus spēj iedot tikai vareni un plati stiprinieku pleci, kas tiecas nokratīt no sevis verga dzīves smagumu..
- pārn. Īstenībā šis grāfs [Ļevs Tolstojs] bija savas dvēseles nemierā iejūgts strūdzinieks, ģēnijs ar bērna jautājumiem; kas es tāds esmu?
Avoti: 7-2. sējums