Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strūga
strūga -as, s.; vēst.
Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gadsimtam).
PiemēriBraucot pa straumi, strūgas vadīja ar diviem gariem airiem, kas bija ierīkoti abos strūgas galos.
  • Braucot pa straumi, strūgas vadīja ar diviem gariem airiem, kas bija ierīkoti abos strūgas galos.
  • Pa Daugavu un tās pietekām katru gadu no Krievijas iekšējiem rajoniem uz Rīgu nosūtīja daudz strūgu, plostu un liellaivu.
  • Upē ne mirkli neapklusa dzīvības troksnis. Tiklīdz noskrēja palu lielums, parādījās plosti un strūgas.
Avoti: 7-2. sējums