stādīties
stādīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; reti.; savienojumā ar «priekšā».
1.Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
Piemēri«Nils Jensens,» stādīdamies priekšā, locis nosauca savu vārdu.
2.trans.; sar. Iedomāties, iztēloties (ko).
PiemēriBez improvizējoša rotaļelementa, rotaļprieka, spēles grūti stādīties priekšā šodienas latviešu, dzeju..
2.1.intrans. Atainoties atmiņā.
PiemēriVisu ziemu man Seskiņš un ceļa racēji neizgāja no prāta. Bieži man tas viss stādījās acu priekšā un katru reisa tad piesarku.
Avoti: 7-2. sējums