stāstījums
stāstījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → stāstīt. Teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
PiemēriRaits stāstījums.
Stabili vārdu savienojumiStāstījuma teikums.
1.1.Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
PiemēriIzrāde ir aizraujošs, saturīgs stāstījums par cilvēku dzīvēm un likteņiem.
Avoti: 7-2. sējums