stāstījums
stāstījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → stāstīt. Teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
PiemēriRaits stāstījums.
- Raits stāstījums.
- Interesants stāstījums.
- Pārtraukt skolēna stāstījumu.
- Pierakstīt strēlnieka atmiņu stāstījumus.
- ..pats pēdējais laiks iet projām, ja negribam satikties ar meiteņu tēvu, kas, spriežot pēc Olas stāstījuma, ir dusmās ātrs vīrs.
- Viņš runāja interesanti, atdzīvinādams stāstījumu gan ar anekdotiskiem atgādinājumiem no pagātnes, gan ar neparastu domu gājieniem par zinātnes iespējām šodien.
- Klasē skolotāji jau pieraduši, ka Valdis.. galīgi palaidies slinkumā. Cik viņam aizķeras galvā no iepriekšējās stundas stāstījuma, tik ir, - mājā viņš nemācās.
Stabili vārdu savienojumiStāstījuma teikums.
- Stāstījuma teikums val. — Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
1.1.Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
PiemēriIzrāde ir aizraujošs, saturīgs stāstījums par cilvēku dzīvēm un likteņiem.
- Izrāde ir aizraujošs, saturīgs stāstījums par cilvēku dzīvēm un likteņiem.
- A. Kalniņa [komponista] poēmas ir lielāki vai mazāki liriskas dabas stāstījumi, kas pauž dažādas noskaņas..
Avoti: 7-2. sējums