stūre
stūre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
PiemēriAutomobiļa stūre.
Stabili vārdu savienojumiBūt (arī sēdēt) pie stūres. Noturēt stūri.
Avoti: 7-2. sējums