stūre
stūre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
PiemēriAutomobiļa stūre.
- Automobiļa stūre.
- Kuģa stūre.
- Laivas stūre.
- Lidaparāta stūre.
- Stūres iekārta.
- Stūres svira.
- Stūres pedālis.
- Pagriezt stūri.
- ..satiksmes drošība atkarīga ne tikai no meistarīgas stūres rata grozīšanas, bet arī no automobiļa tehniskā stāvokļa.
- Stūres ķēde nožņirkstēja slaidi visgarām malai. Bij skaidri manāms, ka tvaikonis maina kursu.
- Tās [rokas] prata valdīt airi un plosta stūri, kad vecais Birznieku saimnieks sūtīja dēlu vadīt pa Daugavu nopirktos kokus.
- sal. Aste [ūdram] gara,.. peldot tā darbojas kā virziena stūre.
- pārn. Bez tēva naudas pie kuģu būvētavas netikt. Nauda ir cilvēka dzīves stūre, un pie Jonatāna dzīves stūres vēl stingri stāv viņa tēvs..
- pārn. ..vai mums trūkst puišu,.. kuriem uzticēt brigādes vadību?.. Iecelsim par brigadieri, dosim rokās vadības stūri.
- Kapteinis ieiet stūres mājā, paņem tālskati un raugās uz krastu.
- Andrejs.. bija labākais stūres vīrs uz «Aldonas». Viņš pazina kuģa gaitu labāk kā neviens, un jau pēc pāris manevriem locis pārliecinājās, ka stūre atrodas drošās rokās.
- «Kas te ko smiet? Pielaiž tādu muļķi pie stūres.»
Stabili vārdu savienojumiBūt (arī sēdēt) pie stūres. Noturēt stūri.
- Būt (arī sēdēt) pie stūres — Vadīt transportlīdzekli.
- Noturēt stūri — Prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- Pielaist pie stūres — Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
- Stūres māja jūrn. — Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
- Stūres vīrs — Stūresvīrs.
Avoti: 7-2. sējums