Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
supravadītājs
supravadītājs -a, v.; fiz.
Viela, kam piemīt supravadītspēja.
Piemēri..tas, ka supravadītājam temperatūrās, kuras zemākas par kritisko.., izzūd elektriskā pretestība, nav vienīgais vērā ņemamais apstāklis. Supravadītājiem ir īpatnējas magnētiskās īpašības.
Avoti: 7-2. sējums