susināt
susināt -inu, -inu, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
PiemēriSusināt ar kabatlakatiņu acis.
- Susināt ar kabatlakatiņu acis.
- Susinoša viela.
- Ar mutautiņu susinādams lietus aprasoto pieri un matus, ārsts sekoja sievietei.. viesistabā.
- Kājas noslauka ar mīkstu dvieli, susinot, bet nevis beržot..
1.1.Šādā veidā panākt, ka (mitrums) uzsūcas no kā.
PiemēriSusināt ar dzēšpapīru tinti.
- Susināt ar dzēšpapīru tinti.
- Operācija turpinājās jau ceturto stundu.. Medicīnas māsas tik tikko paguva ar salvetēm susināt sviedrus uz ārstu sejām.
2.Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
PiemēriAr gludekli susinu savas kabatas, mitras no kūstoša sniega.
- Ar gludekli susinu savas kabatas, mitras no kūstoša sniega.
- Lēna vēsma lodāja pa Salu un susināja karavīru apģērbus.
- Saulīte.. skūpstīja puiša ziedošos vaigus un susināja viņa valgo, balto pieri.
3.Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
PiemēriSusināt pārpurvoto pļavu.
- Susināt pārpurvoto pļavu.
- ..savā laikā visi trīs rakuši grāvjus, susinājuši purvus..
- Trīsdesmit gadu viņš bija.. līdis līdumus, lauzis celmus un susinājis sūnekli gar upi.
Avoti: 7-2. sējums