svētbijīgs
svētbijīgs -ais; s. -a, -ā
svētbijīgi apst.
Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Arī dievbijīgs.
PiemēriSvētbijīgs dievlūdzējs.
- Svētbijīgs dievlūdzējs.
- ..Bahs tomēr atguvās, un, apmeklētājam ne vārda neteicis, viņš metās klasē, un vispirms tur iestājās svētbijīgs klusums..
Avoti: 7-2. sējums