svētbilde
svētbilde -es, dsk. ģen. -žu, s.; rel.
Reliģiska kulta priekšmets – dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā – katolicismā, pareizticībā).
PiemēriDziedinātāja svētbilde.
- Dziedinātāja svētbilde.
- Svētbilžu kults.
- Svētbilžu pielūgšana.
- Svētbilžu glezniecība.
- Nekustēdamās viņa stāvēja starp dievlūdzējiem, kas.. te krita ceļos, te krustījās, te aizdedzināja gaišbrūnās svecītes pie svētbildēm.
- Pie sienām daudz svētbilžu, kaktā mazs altārītis, uz galda krucifikss. Ar blāvu gaismu dega lampa.
- Mūsu gadsimta sākumā pieauga interese par senkrievu.. svētbilžu mākslu. To studēja, organizēja īpašas izstādes.
- pārn. ..es tāpēc vecas kartes dievinu, jo tikai liekot kontūru uz kontūras, top laika svētbilde..
Avoti: 7-2. sējums