Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svētceļnieks
svētceļnieks -a, v.
svētceļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; rel.
Svētceļojuma dalībnieks.
PiemēriLai tiktu pie pāvesta, mēs bijām pievienojušies kādai svētceļnieku grupai.
Avoti: 7-2. sējums