Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svētelis
svētelis -ļa, v.; apv.
Stārķis.
PiemēriSudrabotie tēva dubļi, dzimtene un māja.. dod putnam un cilvēkam svētīgo dvēseles mieru - to man apliecina balts svētelis, kas pavasarī pārnāk dzimtajā krastā..
  • Sudrabotie tēva dubļi, dzimtene un māja.. dod putnam un cilvēkam svētīgo dvēseles mieru - to man apliecina balts svētelis, kas pavasarī pārnāk dzimtajā krastā..
  • Svēteļi bij atskrējuši no siltām zemēm un nometās parkšķinādami kūts jumtā savā vecajā ligzdā..
  • Velc, zeme, drīzāk lapu mēteli Un gaidi pļavās balto svēteli!
Avoti: 7-2. sējums