Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svētceļnieks
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.; rel.
Svētceļojuma dalībnieks.
PiemēriLai tiktu pie pāvesta, mēs bijām pievienojušies kādai svētceļnieku grupai.
Avoti: