Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svētulis
svētulis -ļa, v.
svētule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Svētulīgs cilvēks.
PiemēriViņš nebija tik dievticīgs, lai viņu varētu saukt par svētuli..
Avoti: 7-2. sējums