svētulīgs
svētulīgs -ais; s. -a, -ā
svētulīgi apst., niev.
1.Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
Piemēri..tā ir kāda svētulīga, mīlīga tante, kura nāk no baznīcas.
- ..tā ir kāda svētulīga, mīlīga tante, kura nāk no baznīcas.
- «Paldies, Zitiņ!» es teicu un turpat visu acu priekšā viņu noskūpstīju... Mūsu svētulīgie tikumības sargi mani droši vien klusībā nosodīja..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..grāfienes Margarētas pārāk svētulīgā aizrautība ar brāļu draudzēm šķita viņai tāda, kā zemnieki teiktu, māžošanās.
- ..grāfienes Margarētas pārāk svētulīgā aizrautība ar brāļu draudzēm šķita viņai tāda, kā zemnieki teiktu, māžošanās.
- ..abi žēlīgi dziedāja Veclaicenes himnu par zilo mežmalas puķi. Dziedāja, kājās stāvēdami, svētulīgām sejām.
- Nesāksim svētulīgi nopūsties par «vecajiem labajiem laikiem», taču nevilksim arī šiem gadiem svītru pāri..
Avoti: 7-2. sējums