svētulīgs
svētulīgs -ais; s. -a, -ā
svētulīgi apst., niev.
1.Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
Piemēri..tā ir kāda svētulīga, mīlīga tante, kura nāk no baznīcas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..grāfienes Margarētas pārāk svētulīgā aizrautība ar brāļu draudzēm šķita viņai tāda, kā zemnieki teiktu, māžošanās.
Avoti: 7-2. sējums