sēdošs
sēdošs -ais; s. -a, -ā
sēdoši apst.
1.Divd. → sēdēt.
2.bot. Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
PiemēriSēdoša vārpiņa.
- Sēdoša vārpiņa.
- Vaska puķes.. ir tīteņaugi ar biezām, gludām, ādainām, pretējām, sēdošām lapām..
- Ziedi.. [persikiem] sēdoši, sārti un plaukst agrāk nekā lapas.
3.zool. Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
PiemēriSēdošs dzīvnieks.
- Sēdošs dzīvnieks.
- Polipu sēdošs dzīves veids.
Avoti: 7-1. sējums