Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sētnieks
sētnieks -a, v.
sētniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
PiemēriAgros rītos Rīgas ielās redz simtiem sētnieku... un Steps ir viens no viņiem. Viņš šķūrē sniegu, kaisa smiltis uz ielas, vārdu sakot, dara tieši to pašu, ko dara visi sētnieki.
  • Agros rītos Rīgas ielās redz simtiem sētnieku... un Steps ir viens no viņiem. Viņš šķūrē sniegu, kaisa smiltis uz ielas, vārdu sakot, dara tieši to pašu, ko dara visi sētnieki.
  • Rītos viņš agri izgāja no mājas,.. kad bruģi rībināja piena un maizes izvadātāju rati un sētnieki slaucīja un skaloja ielas.
Avoti: 7-1. sējums