sēžams
sēžams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → sēdēt.
2.parasti ar not. galotni. Tāds, ko lieto sēdēšanai; sēdams.
PiemēriVečuks sagriezās [ratos] uz sēžamā dēļa sāniski..
2.1.lietv. nozīmē: sēžamais, -ā, v.; sar. Tas, ko lieto sēdēšanai. Sēdeklis.
PiemēriSalabot sēžamo.
Avoti: 7-1. sējums