Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sīrupains
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kas satur sīrupu. Tāds, kam ir sīrupa piedeva.
PiemēriSīrupains kompots.
1.1.Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
PiemēriSīrupaina kūka.
1.2.pārn. Pārspīlēti glaimīgs.
Piemēri«Mārīt! Tu vari palikt [peldēties]...» un arī citām pasvieda sīrupainu laipnību: «Un visas meitenes var palikt...»
Avoti: