sīvums
sīvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRutku sīvums.
- Rutku sīvums.
- ..viņš norāva skuju un sāka košļāt - samanīja mutē sīvumu..
- Aizsmēķē, gariem vilcieniem raudams plaušās karsto sīvumu.
- Ēterisko eļļu sīvuma mazināšanai mārrutkus gatavo ar etiķi, krējumu, sāli..
2.Vispārināta īpašība → sīvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..ķiploka sīvums varenais Aizkniebj degunu kā ar stangām.
- ..ķiploka sīvums varenais Aizkniebj degunu kā ar stangām.
4.Vispārināta īpašība → sīvs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKauju sīvums.
- Kauju sīvums.
- Lamādamies viņš atkāpās līdz kapsētas žogam un.. izgāza atlikušo dusmu sīvumu uz atraitni: «Tūū. Tu Fricim biji velns, ne sieva...»
- Jo tālāk ceļš ved, jo naida sīvums pieaug. Ja sākotnē, kad ļaunuma nemaz nebija, būtu mazliet papūlējušies, cik tas būtu viegli...
Avoti: 7-1. sējums