Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūklis
sūklis -ļa, v.
1.dsk.; zool. Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
PiemēriVisas piecas Latvijā atrastās saldūdens sūkļu sugas dzīvo arī ezeros.
2.Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
Piemēri..[skolotāja] noslauka pirkstus mitrajā sūklī, kas vēl nav paspējis pieķepi ar krita masu.
Avoti: 7-2. sējums