Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūnains
sūnains -ais; s. -a, -ā
sūnaini apst.
1.Tāds, kur aug sūnas.
PiemēriSūnains meža izcirtums.
1.1.Tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas.
PiemēriSūnains jumts.
Avoti: 7-2. sējums