taisnprātība
taisnprātība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLēmuma taisnprātība.
- Lēmuma taisnprātība.
- Politikā viņa nemaisījās un uzskatīja, ka cilvēks visu var sasniegt ar darbu un taisnprātību..
- Taisnprātību nevienam nevar iemācīt. Līkumot un uz ceļiem rāpot - arī ne.
- ..cilvēki trin mēles ap Paulu ne tikai aiz taisnprātības, bet arī aiz tīrās skaudības..
Avoti: 7-2. sējums