taisnprātīgums
taisnprātīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Taisnprātība.
Piemēri..[bērnu istabas] inspektoram taču bieži vien jārisina ļoti sarežģītas, samudžinātas lietas, jāprot prasmīgi apvienot prasīgumu ar saprātīgu iejūtību, neuzbāzīgu aizbildniecību ar stingru taisnprātīgumu.
Avoti: 7-2. sējums