taupīgs
taupīgs -ais; s. -a, -ā
taupīgi apst.
1.Tāds, kas taupa (1).
PiemēriTaupīga saimniece.
- Taupīga saimniece.
- Māte bija ļoti taupīga, varētu pat stiprāk izteikties, un par grāmatām izdotu naudu uzskatīja kā zemē nomestu.
- Bērzam varēja būt nauda. Viņš bija taupīgs, cilvēks.
- Mēs bijām taupīgi un ēdām kartupeļus ar visām mizām.
- pārn. Cik taupīgi, cik skopi gan mēs esam ar saviem mīļajiem vārdiem! Kam mēs tos glabājam visu mūžu?
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTaupīgi saimniekot.
- Taupīgi saimniekot.
- Vecāmāte vienmēr kurināja tik taupīgi. Kad māte bija mājās, Vita vis tā neļāva, tad viņa allaž gāja un pati pielika četras piecas baltas bērza šķilas..
- Ja taupīgi dzīvos un liks kapeiku pie kapeikas, varēs sakrāt arī zirgam.
- pārn. Istabas divi lodziņi caur salāpītam rūtīm ielaida saules starus tik taupīgi kā skopuļa rokas naudu ziedojuma traukos.
2.Tāds, kas taupa (2).
Avoti: 7-2. sējums