teitoņi
teitoņi -u, v.
teitonis -ņa, v.
teitoniete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos. Šo cilšu piederīgie.
1.1.pārn. Vācieši.
PiemēriMatīss Kaudzīte un Dārziņa māte savās atmiņās vairākkārt.. piemin šo savā laikā slaveno un iespaidīgo Jaunpiebalgas draudzes mācītāju vācieti [E. Kēlbrantu], teitoni, kurš bija viens no viltīgākajiem un niknākajiem latviešu tautisko centienu apkarotājiem..
2.v. Vācu ordeņa brāļi, locekļi (parasti Baltijā).
PiemēriJau kopš teitoņu ordeņa laikiem tā [Kēnigsberga] bija prūšu militārisma citadele..
Stabili vārdu savienojumiTeitoņu ordenis.
Avoti: 7-2. sējums