temperamentīgs
temperamentīgs -ais; s. -a, -ā
temperamentīgi apst.
1.Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
PiemēriTemperamentīgo un fantastiskas jūsmas pārbagāto Zeltiņu [gleznotāju] aizrauj viss patiesais, pilnskanīgais un trauksmainais.
- Temperamentīgo un fantastiskas jūsmas pārbagāto Zeltiņu [gleznotāju] aizrauj viss patiesais, pilnskanīgais un trauksmainais.
- Lapiņa kundze arī temperamentīga dāma, daudz nejautā, bet acumirklī noslauka ne galda visus traukus un pudeles.
- Īsts magnēts Tobijam ir temperamentīgā, joku pilnā Marija.
- pārn. ..ja rimtās Ventas krastos redzami klusināti pasteļtoņi, tad temperamentīgā Gauja lepojas ar tīru, spilgtu krāsu triepieniem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTemperamentīgs skatiens.
- Temperamentīgs skatiens.
- Temperamentīga runa.
- Temperamentīgi izturēties.
- Ir atmodies impulsīvs, temperamentīgs.. talants, ko vairs nevar apmierināt lauku dzīves ikdiena un flirts zaļumballēs.
- Braucamos.. visur vada itāliski temperamentīgā veiklībā..
- Ātri uz pleciem tiek uzmests mētelītis, nākamajā mirklī viņa jau ar temperamentīgiem soļiem šķērso dārzu un izzūd skatienam.
- Leo Svempa agrīnie darbi.. izcēlās ar ekspresīvo gleznojumu, temperamentīgo krāsu uzlicienu.
Avoti: 7-2. sējums