Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tepējums
tepējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → tepēt.
PiemēriRūpīgs tepējums.
2.Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums. Masa, ar ko tepē.
PiemēriBeidzot uzieta viena pamatskola Bišumuižā, veca koka māja dzeltenbrūnu fasādi, šauriem logiem, kuru tepējumā vaļīgi trīsinās izdēdējuši stikli.
Avoti: 7-2. sējums