Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tepatējs
tepatējs -ais; s. -a, -ā; reti
Tāds, kas notiek, atrodas tepat.
PiemēriPretī tepatējai melnajai zemei mirdz kāds grūti tverams romantisks Viņpus, pasaules literatūrā labi pazīstama izjūta.
Avoti: 7-2. sējums