tepat
tepat [teˈpat] apst.
1.Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
PiemēriVeckungs teica, ka tepat mēs arī mācīšoties katru dienu, arī jau šodien.
- Veckungs teica, ka tepat mēs arī mācīšoties katru dienu, arī jau šodien.
- «Jums vajadzēs pagaidīt, drīz viņš būs mājās. Vai jūs neienāktu istabā?» - «Nekas, es pagaidīšu tepat..»
- «Bet, palūk, tepat uz galda ir šī paša studenta aprakstīti papīri..»
1.1.pareti Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
PiemēriNeko darīt, tīkli jāmet tepat, kur mēs stāvam.
- Neko darīt, tīkli jāmet tepat, kur mēs stāvam.
1.2.savienojumā ar pers. vietn. vai lietv., kas apzīmē personu Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
PiemēriVai jūs esat redzējuši ziedošu tulpju lauku? Nevis Holandē, bet tepat pie mums, Daugavas krastā?
- Vai jūs esat redzējuši ziedošu tulpju lauku? Nevis Holandē, bet tepat pie mums, Daugavas krastā?
2.Gandrīz.
PiemēriBraucams bija labs gabals, uz kaimiņu pagasta viņu galu - tepat divdesmit kilometru.
- Braucams bija labs gabals, uz kaimiņu pagasta viņu galu - tepat divdesmit kilometru.
- Cik tam [Džambulam] bij gadu? Tepat jau simts!
- ..Brīviņu un Lejassmeitēnu Vanagi tik tuva rada, tepat vai brāļu bērni.
3.pareti Tagad. Arī tūlīt.
PiemēriKatrs jūt: tepat jau svētki klāt, Un cer, ka dziedās tie un dainos Rīt, parīt savā paspārnē..
- Katrs jūt: tepat jau svētki klāt, Un cer, ka dziedās tie un dainos Rīt, parīt savā paspārnē..
Avoti: 7-2. sējums