tievums
tievums -a, v.; parasti vsk.
2.Vispārināta īpašība → tievs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMāte nobrīnījās par manu [meitenes] bālumu un tievumu un, izdzirdusi, ka es arī klepoju, nobijās, vai man tik neesot piesities dilonis.
Avoti: 7-2. sējums