Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tinkšķināt
tinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
tinkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
PiemēriMeitene.. iegāja mazaļā verandā, kur Ilzes māte tinkšķināja tējas glāzes.
  • Meitene.. iegāja mazaļā verandā, kur Ilzes māte tinkšķināja tējas glāzes.
  • ..sieva tinkšķina kastroļus.
1.1.intrans.
PiemēriBalti izģērbtās knīpas ar buķetēm rokās bālas un ģība vai nost, kad viņš, piešiem tinkšinādams,.. gāja garām.
  • Balti izģērbtās knīpas ar buķetēm rokās bālas un ģība vai nost, kad viņš, piešiem tinkšinādams,.. gāja garām.
  • pārn. Zīlītes tinkšķināja arvien skanīgāk un ilgāk..
Avoti: 7-2. sējums