Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tintnīca
tintnīca -as, s.
Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
PiemēriAr knipi atsitu vaļā tintnīcu, ņemu savu labāko, iecienītāko spalvu..
  • Ar knipi atsitu vaļā tintnīcu, ņemu savu labāko, iecienītāko spalvu..
  • Tintnīcu bij nopircis.. Uz nogludināta marmora dēlīša divi apaļi, grumbuļaini, skaisti iežņaugti trauciņi zeltotiem vāciņiem mazu tornīšu veidā...
  • Prāvai, baltai marmora tintnīcai cieši blakus nolikta blāvi zila porcelāna vāzīte, tajā trīs caurspīdīgi spalvaskāti..
Avoti: 7-2. sējums