tinējs
tinējs -a, v.
tinēja -as, s.
1.Darītājs → tīt.
2.v.; dsk.; zool. Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
2.1.Arī šīs dzimtas tauriņi.
PiemēriRožu lapu tinējs.
- Rožu lapu tinējs.
- Zirņu tumšais tinējs.
- Ozolu zaļais tinējs.
- Priežu galotņu tinējs.
- Tiklīdz ābeles beigs ziedēt, uz to lapām ābolu aizmetņu tuvumā jau savas baltās oliņas izdēs pelēks necils tauriņš - ābolu tinējs. Tad izšķilsies kāpuri, kas iegrauzīsies ābolīšos, izēdis to saturu, un - auglīši nobirs vai kļūs mazvērtīgi.
- Mežā katram kokam ir savi postītāji: ievām un segliņiem - tīklkodes, ozoliem - tinēji..
Avoti: 7-2. sējums