Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tinējs
tinējs -a, v.
tinēja -as, s.
1.Darītājs → tīt.
2.v.; dsk.; zool. Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
2.1.Arī šīs dzimtas tauriņi.
PiemēriRožu lapu tinējs.
Avoti: 7-2. sējums