titāns2
titāns -a, v.
titāne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Sengrieķu mitoloģijā — vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
PiemēriTu esi nelokāms kā tavs ciltstēvs, Tas augstais titāns, kas debesu liesmu Nozaga dieviem un cilvēkiem deva..
1.1.pārn. Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
PiemēriF. Engelss, raksturodams Renesansi, atzīmēja, ka tas ir «laikmets, kam bija vajadzīgi titāni un kas radīja titānus pēc sava domāšans spēka dedzības un rakstura, pēc savas daudzpusības un zināšanām».
Avoti: 7-2. sējums