Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trakulība
trakulība -as, s.
Vispārināta īpašība → trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī trakulīga izturēšanās, rīcība.
Piemēri«Negribētos tur tā prūšu junkura trakulībai lāgā padoties.»
  • «Negribētos tur tā prūšu junkura trakulībai lāgā padoties.»
  • Viļņa jautrība un dzīvespriekā mirdzošās acis noņēma dusmas, kamēr viņa mežonīgā trakulība no jauna saniknoja.
  • Ar brāli Viļumu arī grūti saprasties, tam vienmēr vējš dzīvo pa galvu un prātā visādas trakulības. Puika vēl.
  • Ap pusnakti dažas meitenes aizgāja uz mājām, bet pārējie sāka nodoties trakulībām, jo nu beidzot bija iedarbojies punša pudeļu saturs..
Avoti: 7-2. sējums