tramīgs
tramīgs -ais; s. -a, -ā
tramīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
PiemēriTramīgs zirgs.
- Tramīgs zirgs.
- Staltbrieži ir visuzmanīgākie un tramīgākie no mūsu mežu iemītniekiem, apveltīti ar vislabāko dzirdi, redzi un ožu. Tāpēc šos skaistos, graciozos dzīvniekus sastapt mežā dienas laikā gadās ļoti reti..
- Pupuķi rosījās ap nesen apraktu ābeli. Edmunds tuvojās tiem aizvien vairāk. Taču tramīgie, parasti tik viegli izbiedējamie putni nezin kāpēc šoreiz nebēga.
- Pēkšņi govis kļūst tramīgas, saceļ ragus pret debesīm kā brieži, dīvaini ošņā gaisu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNe tik viegli pielabinājos zirgam, tas tramīgi sprausloja, kad vedu atpakaļ pagalmā.
- Ne tik viegli pielabinājos zirgam, tas tramīgi sprausloja, kad vedu atpakaļ pagalmā.
1.2.Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
PiemēriNu jā, pārāk tramīgam būt - maz prieka. Mani jau vecmāmuļa ir mācījusi: bailīga saimniece nekad neizceps lāga maizi.
- Nu jā, pārāk tramīgam būt - maz prieka. Mani jau vecmāmuļa ir mācījusi: bailīga saimniece nekad neizceps lāga maizi.
- ..uz bridi iemigu, bet jo drīz pamodos. Kaut kas mani darīja tramīgu. Tūlīt, arī sapratu: mani uztraucis klusums.
- Vectēvam gan bija tuvinieki dzimtajā pagastā, un, kad vasara nāca, viņš kļuva tāds kā tramīgs. Vasaru viņam gribējās uz savu dzimto pusi, tad viņš brauca uz turieni.
1.3.Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
PiemēriTramīgs skatiens.
- Tramīgs skatiens.
- Lielākas un pavisam sīkas nelaimes tuvākā un tālākā apkaimē pinās arvien pieaugošā slīdošā virknē, biedēdamas ar tumšu nejaudu un nelabām, tramīgām gaidām...
- Nobijos gan, pat piere slapja... Es sevi baru, es sevi drošinu, taču pēc brītiņa atkal tramīgi atskatos, sadzirdējusi zaglīgus soļus.
- Smaka sūcas cauri sienām un griestiem. Cilvēki pa visu Viršukori tramīgi rausta degunus: kas to purvu svilina?
1.4.pārn. Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu). Tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
PiemēriKāda tramīga nakts! Zem mēness slīpajiem stariem Slēpj tumsu valgs dumbra kakts.
- Kāda tramīga nakts! Zem mēness slīpajiem stariem Slēpj tumsu valgs dumbra kakts.
- Tāds savāds miers, tāds nemierīgs... Gaisā klusums tramīgs. Priedītē iekāries mēness līks, Tā kā izļodzīts, tā kā samīts.
1.5.pārn. Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
PiemēriViņu piedzimšanu Sargās pusnakts tramīgās ēnas..
- Viņu piedzimšanu Sargās pusnakts tramīgās ēnas..
- Šoreiz jūra bija tramīga.
Stabili vārdu savienojumiTramīgs miegs.
- Tramīgs miegs — Nedziļš, saraustīts miegs.
Avoti: 7-2. sējums