traukties
traukties traucos, traucies, traucas, pag. traucos; refl.
1.Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
PiemēriUn Ernests gribēja pa logu traukties istabā. «Nē, nē, nekāp,» Liene lūdzās, jaunekli atstumdama atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiTraukties (arī traukt) kājās. Traukties augšā.
1.1.Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
PiemēriSkrejceļa otrā malā septiņi rikšotāji traucās uz priekšu.
1.2.Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
PiemēriVecos vīrieša zābakos apautās kājas.. gandrīz skriešus traucās uz durvīm.
1.3.Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
PiemēriVilciens traucas cauri laukiem un mežiem.. Steidz riteņi, dzelži pret dzelžiem kaļ un klaudz.
1.4.Par priekšmetiem.
PiemēriGaisā traucās trasējošas lodes, Arī tās dega kā mazas zvaigznes.
1.5.Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
PiemēriPāri viegli viļņotajam, baltajam sniega laukam traucas ass ziemelis. Asajos vēja brāzienos noliecas un atkal izslienas kailo kārklu puduru brūnie zari.
1.6.Izplatīties (par skaņu, gaismu).
PiemēriGaismas stars traucas tumsā.
1.7.pārn. Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
PiemēriDrīz drīz... viņam būs jāatvadās no Ziedu ciema vasaras, jāatvadās no Pica. Līdz skolas laikam atlicis vairs nepilns mēnesis, un dienas te traucās kā uz putna spārniem!
1.8.pārn. Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
PiemēriPēkšņi notikumi sāka traukties ar brūkošas lavīnas ātrumu un paņēma visu enerģiju un uzmanību..
1.9.pārn. Strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
PiemēriVisas jūtas traucas kaut kur svešā, neatvairāmi pievilcīgā un vilinošā tālumā.
1.10.pārn. Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
PiemēriAcs mirkli nevar norimties. Vienā ziedā vēl neielūkojusies, traucas pēc otrā, trešā - visam laukumam pāri un atkal atpakaļ.
1.11.pārn. Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
PiemēriNu zeme viņu tur kā stiprām rokām. Bet viņš mūžu traucies prom no tās. Nu nav vairs spēka ne pacelties, ne tos augstumus novilkt zemē.
Avoti: 7-2. sējums